Covid-19 krīzei turpinoties un attālinātā darba nozīmei pieaugot, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kādā veidā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus – it īpaši, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts. Kad darījums ir veikts biržā, uzņēmums atskaita līgumā noteiktās komisijas par darījumu, kas šajā gadījumā ir kriptovalūtas apmērs 2000 EUR vērtībā, un grāmatvedības kontos veic sadalījumu, atskaitot komisiju. Kā redzams, kontā iemaksāto naudu vēlāk pārskaita uz biržu, kas pēc grāmatvedības būtības ir tas pats, ja uzņēmums pārskaitītu naudu no viena sava konta uz otru, izmantojot starpkontu. Līgumā https://coinstrike.lv/ noteikts, ka uzņēmums par saviem pakalpojumiem komisiju atskaita BTC apmērā, kur komisijas BTC vērtība ir 2000 EUR. Šajā rakstā skaidrojam, kā atspoguļot kriptovalūtas darījumus, ja uzņēmums ir starpnieks starp fizisku vai juridisku personu, kura vēlas šo valūtu iegādāties vai apmainīt pret naudu, un biržu, kur šo valūtu ir iespējams iegādāties.

• Lai gan nākotne joprojām ir neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz regulatīvām norādēm, viens ir skaidrs – kriptovalūtas ir šeit, lai paliktu.
• Arī apskatīto valstu prakse attiecībā uz nodokļu piemērošanu darījumos ar digitālo mākslu liecina, ka pašreizējais nodokļu regulējums tiek pielāgots jaunajiem izaicinājumiem.
• Arī “JKP Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP) norāda, ka iestājas par godīgu konkurenci, kurā Latvijas uzņēmumiem ir vienādas starta pozīcijas Eiropas kopējā tirgū.
• Dažās valstīs kripto var iegādāties, izmantojot tādus maksājuma veidus, kā, piemēram, PayPal.
• Savukārt partiju apvienība “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) norāda, ka būtu jāsamazina riska faktori ieguldījumu piesaistē – jāaizsargā investīcijas pierobežā.

Izmantojiet atbalsta tērzēšanu, lai sazinātos ar mūsu atbalsta komandu vai nosūtītu mums e-pastu email protected Mēs iesakām konsultēties un iepazīties ar vietējiem nodokļu likumiem attiecībā uz kriptovalūtām un sazināties ar vietējiem ekspertiem, ja kaut kas nav skaidrs. Turklāt nodokļu likumi attiecībā uz kriptovalūtu tirdzniecību lielākajā daļā jurisdikciju joprojām tiek regulāri atjaunināti. Tāpat kā jebkurā pasaules, arī Eiropā nav saskaņotas nodokļu politikas attiecībā uz digitālajām valūtām. Fizisko personu gūtais ienākums no darījuma ar kriptovalūtu ir specifisks ienākuma veids, kas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē varētu tikt pielīdzināts ienākumam no kapitāla pieauguma, kam piemērojama iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 20% apmērā. Vairāk ar šo informāciju var iepazīties šeit.

Tomēr uzņēmums Ysal, kas darbojās kā muitas aģents, vēlāk pieprasīja atmaksāt šos nepamatoti iekasētos nodokļus. Savukārt, ja trūkst svarīgas informācijas (kā nodokļu maksātāja identitāte un katram no tiem atmaksājamā summa), muitas iestādēm ir jāveic samērīgi pasākumi, lai tās iegūtu šādu informāciju un nodokli pēc savas iniciatīvas atmaksātu. Interesanti, ka Grozījumi ņem vērā arī situācijas, ka preču piegādātājs var būt negodprātīgs (vai, piemēram, maksātnespējīgs) un neveikt PVN samaksu. Proti, līdzīgajos gadījumos ir svarīgi saglabāt dokumentārus pierādījumus par kriptoaktīvu iegādi un tās vērtību, lai ar IIN apliekamā summa būtu tikai starpība starp kriptoaktīvu iegādes un atsavināšanas vērtībām, nevis visa ienākuma summa.

Darījumi ar kriptovalūtu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa viedokļa tiek kvalificēti kā darījumi ar kapitāla aktīviem, un ienākums tiek noteikts kā ienākums no kapitāla pieauguma (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 pants). Vai tas ir atkarīgs no darījuma vērtības, un vai uz šo ir attiecināmas citas procedūras? Jūsu profilā vienuviet glabāsies visi iegādātie semināri, e-grāmatas, abonementi un rēķini. Ziņo par izmaksātajām ar IIN apliekamajām summām, nesaistītām ar darba attiecībām Kā rīkoties, lai visi darījumi ar kriptovalūtu būtu pareizi veikti un arī nodokļi par tiem nomaksāti? Tomēr strauji augošā tirgus eiforijā nedrīkst aizmirst par nodokļu nomaksu, tāpat jāatceras par pastāvošo risku, jo vienā brīdī viss nopelnītais var dzēsties.

Vispārējā gadījumā fiziskās personas ienākums no kriptovalūtas pārdošanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN), kuru deklarē pārskata perioda deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma, piemērojot 25,5% nodokļu likmi (līdz 2024.gada 31.decembrim bija 20%). Vai dividendes (procenti) no ārvalsts uzņēmuma ir jānorāda gada ienākumu deklarācijas D2 vai D11 pielikumā? Ņemot vērā drošības riskus, stingrāk jāpielieto ārvalstu ieguldījumu kontroles instrumenti. Starptautiskajā tirdzniecībā ES ir efektīvāk jāizmanto sava kā ekonomiskas varas bloka pozīcijas, lai samazinātu atkarību no autokrātiskām valstīm attiecībā svarīgu izejvielu jomās un mazināt Ķīnas iespējas paplašināt tās ietekmes sfēras. Ir jāizveido bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas centri ārpus Eiropas, lai pārvaldītu to plūsmu un nodrošinātu, ka patvēruma procedūras tiek veiktas ārpus ES robežām.

Pagaidu pieeja paredz – ja persona tirgo NFT, tā var tikt uzskatīta par saimniecisko darbību, un tad gūtā peļņa tiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības. Saskaņā ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) viedokli NFT parasti netiek uzskatīti par virtuālajiem aktīviem, taču ir svarīgi ņemt vērā NFT būtību un to funkciju praksē. Ja ar mākslas darbu/priekšmetu tirdzniecību nodarbojas juridiska persona, visi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ir atskaitāmi.

Tā norāda, ka “vajag apvienot līdzīgi domājošas valstis, atjaunot Latvijas ekonomisku neatkarību un spēju pašiem noteikt suverēnu jautājumu gaitu un attīstību”. Tāpat jāpārskata jau pieņemto regulējumu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tostarp jāizskata visi veidi, kā mazināt tādu regulējumu ietekmi, kuri pieņemti agrāk un neatbilst Latvijas interesēm.” Mūsu plauktos ir jābūt Latvijā, nevis Vācijā, ceptai maizei.” Šī partija ir arī gatava pieprasīt “Eiropai kompensēt Latvijai radītos ilgtermiņa zaudējumus, piespiežot mūs aizvērt mūsu ražotnes, likvidējot kuģu floti un pašmāju banku sektoru”. Arī “JKP Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP) norāda, ka iestājas par godīgu konkurenci, kurā Latvijas uzņēmumiem ir vienādas starta pozīcijas Eiropas kopējā tirgū.